Назад к книге «Asara zirnekļa tīklā» [Нора Робертс, Nora Robertsa]

Asara zirnekДјa tД«klДЃ

Nora Robertsa

PasaulslavenДЃ vijolniece Kerolaina Veiverlija negaidot piedzД«vo nervu sabrukumu.

Vecmāmiņas māja Inosensā šķiet piemērots un ērts patvērums vasaras atpūtai. Tomēr Inosensai ir kas labāks, ko piedāvāt Kerolainai – Takers Longstrīts. Pievilcīgs, bagāts un no visas sirds iemīlējies tieši viņā.

Plānotā vasaras atpūta draud izvērsties ļaunā murgā. Ir kāds sīkums, ko Kerolaina nezina, – Takers ir pirmais aizdomās turamais šausminošajās slepkavībās…

Nora Robertsa

Asara zirnekДјa tД«klДЃ

PROLOGS

Februārim īsti atbilstīgā rītā Bobijs Lī Fulers atrada pirmo līķi. Tika sacīts, ka viņš to atrada, taču patiesībā viņš gandrīz uzkrita virsū tam, kas bija palicis pāri no Arnetes Gentrijas. Lai kā to arī nosauktu, rezultāts bija tāds pats, un Bobijam Lī vēl ļoti ilgu laiku pēc tam nācās sadzīvot ar to, ka nakts murgos viņam acu priekšā uzpeldēja plata un balta seja.

Ja iepriekšējā vakarā nebūtu sarāvis attiecības ar Mārvelu Trūsdeilu – jau atkal –, viņš sēdētu pie sava rakstāmgalda un būtu pārliecies pār angļu literatūras mācību grāmatu, pūlēdamies piespiest savas smadzenes tikt galā ar Šekspīra ”Makbetu”, tā vietā, lai dotos uz Gūsnekkrīku. Bobija un Mārvelas attiecību akmeņainais ceļš bija ildzis astoņpadsmit mēnešus, bet šis pēdējais pamatīgais strīds bija atņēmis viņam vai visus spēkus. Bobijs Lī bija izlēmis piešķirt sev brīvdienu, lai atpūstos un padomātu. Un arī parādītu tai Mārvelai ar visu viņas aso mēli, ka viņš ir īsts vīrietis un neļaus ar sevi izrīkoties kā ar kaut kādu lupatu.

Bobija Lī ģimenē vīrieši allaž bija tie, kas komandēja parādi. Vai vismaz izlikās to darām. Un Bobijs negrasījās lauzt šo tradīciju. Deviņpadsmit gadu vecumā Bobijs jau bija krietni izstiepies augumā – sešas pēdas un vienu collu garš un tādēļ diezgan neveikls. Vēl bija vajadzīgi gadi, lai viņš nobriestu. Taču viņam, gluži tāpat kā viņa tēvam, bija lielas strādnieka plaukstas un garas un kaulainas rokas. Bobijs no mātes bija mantojis biezos, melnos matus un krāšņās skropstas. Puisim patika matus atķemmēt no pieres tā, kā to darīja viņa elks Džeimss Dīns.

Bobijs Lī uzskatīja, ka Džeimss Dīns ir visīstākais vīrieša paraugs. Un arī viņam kvernēšana pie grāmatām būtu tikpat nepaciešama kā Bobijam Lī. Ja vara atrastos Bobija rokās, viņš būtu pilnas slodzes darbinieks Sanija Tolbota ”Mobilā servisa centrā” un ēdnīcā, nevis lauztos cauri grāmatu gudrībām, lai pabeigtu divpadsmito klasi. Taču viņa mammai bija citādi uzskati, un Misisipi štata Inosensā nebija neviena, kurš labprātīgi vēlētos kaitināt Hepiju Fuleri.

Hepija – bērnībā iemantotais vārds viņai bija pat ļoti atbilstīgs, jo viņa spēja, skaisti un priecīgi smaidīdama, panākt, lai cilvēki rīkojas pēc viņas prāta. Viņa īsti nebija piedevusi savam vecākajam dēlam to, ka viņš divus gadus nosēdējis vienā klasē. Būdams labākā omā, Bobijs Lī nekādā gadījumā neriskētu izlaist mācību dienu. Ne jau ar tādām atzīmēm kā viņam, jo tās jau tāpat bija pietiekami šaubīgas. Taču Mārvela bija tāda meitene, kura prata piespiest vīrieti – pat īstu vīrieti – rīkoties pārgalvīgi un neapdomīgi.

Tā nu Bobijs Lī iemeta makšķeri duļķaini brūnajā Gūsnekkrīkas ūdenī un ciešāk ietinās pabalējušajā džinsa jakā, lai paglābtos no netīkamā laika. Bobija tēvs allaž mēdza teikt – kad vīrietim galvā smagas domas, vislabākās zāles ir došanās pie ūdens, lai pārbaudītu, kā ķeras zivis.

Nebija nozīmes tam, kāds patiesībā izrādījās loms, svarīgākā bija pati atrašanās pie ūdeņiem.

– Nolādētās sievietes! – Bobijs Lī nomurmināja un savilka lūpas smīnā, kuru stundām ilgi bija izmēģinājis pie vannas istabas spoguļa. – Kaut viņas visas nelabais parautu!

Bobijam nebija vajadzД«gas nelaimes, ko MДЃrvela dДЃsn