Назад к книге «Nepakļāvīgā imperatore Elizabete» [Elisone Pataki]

NepakДјДЃvД«gДЃ imperatore Elizabete

Elisone Pataki

Piecpadsmit gadus vecā Bavārijas hercogiene Elizabete, dēvēta par Sisi, kopā ar vecāko māsu – jaunā imperatora saderināto – brauc uz Hābsburgu galmu. Drīz pēc ierašanās Sisi nonāk negaidītas dilemmas priekšā, jo ir iemīlējusies māsas līgavainī. Franci Jozefu ir savaldzinājis Sisi vientiesīgais šarms, enerģijas pilnais gars un skaistums, kam nav līdzinieku. Viņš atsauc saderināšanos un paziņo, ka vēlas precēties ar Sisi. Romāns sniedz mums bagātīgu ieskatu vēsturiskā perioda niansēs un atklāj aizraujošus, smalki raksturotus tēlus, ļaujot ielūkoties karaliskās ģimenes guļamistabās un audienču zālēs, parādot jaunā gaismā mirdzošo Hābsburgu impēriju un apburošo, tautas iemīļoto “Pasaku karalieni”.

Elisone Pataki

NepakДјДЃvД«gДЃ imperatore Elizabete

Maniem vecДЃkiem Libijai un DЕѕordЕѕam

I

KДЃ tavi jЕ«ras putni

Es riņķošu bez apstājas.

Jo zemei manai nav stЕ«rД«ЕЎa,

Kur bЕ«vД“t paliekoЕЎas mДЃjas.

В В В В AUSTRIJAS IMPERATORE ELIZABETE, DД’VД’TA PAR SISI

“Jā, tā viss spilgtais drīz vien atkal zūd.”

    VILJAMS ŠEKSPĪRS, “SAPNIS VASARAS NAKTĪ”, SISI IEMĪĻOTĀKĀ LUGA

Ievads

Ir tūkstoš astoņi simti piecdesmit trešais gads, Hābsburgu impērija aizņem lielu daļu Eiropas, plešoties no Krievijas robežas austrumos līdz Itālijas rietumiem un no Ziemeļvācijas dienvidiem līdz Balkāniem.

Imperators Francis Jozefs ir viena no ietekmīgākajām kronētajām personām visā pasaulē, valda pār vairāk nekā trīsdesmit pieciem miljoniem dvēseļu, tostarp katoļiem, protestantiem, ebrejiem un musulmaņiem. Viņa pavalstnieki ir austrieši, ungāri, vācieši, itālieši, čigāni un citas izcelsmes cilvēki.

Austrija ir ļoti varena daudznacionāla, poliglotiska impērija, ko satur kopā nevis tautība, reliģija, valoda vai pat savstarpējas simpātijas. Šīs dažādās zemes, cilvēkus un intereses saista viens – Francis Jozefs, mazliet vairāk nekā divdesmit gadus vecs pievilcīgs jauneklis ar viļņainiem kastaņbrūniem matiem un nopietnām zilām acīm. Tiesības valdīt viņš saņēmis no Dieva, ir svaidīta persona, vairāk institūcija nekā vienkāršs cilvēks.

Francis Jozefs pie varas nāk tūkstoš astoņi simti četrdesmit astotajā gadā, kad revolūcijas dusmas pārņem Eiropu, gāžot troņus uz liberālā ideālisma un nacionālā dedzīguma viļņa. Vēl nekur šī revolucionārā degsme nav izpaudusies un apslāpēta tik neganti kā Austrijas impērijā. Sacelšanās tiek apspiesta gan Ungārijā, gan Itālijā, un Francis Jozefs atņem troni gļēvam tēvocim un spēcīgāk dūrē sagrābj gan valdību Vīnē, gan visu karaļvalsti.

Bet pāris gadu pēc valdīšanas sākuma – brīdī, kad imperators nesteidzīgi pastaigājas pa Vīni, – viņam uzbrūk ungāru nacionālists, ietriecot dunča asmeni jaunajam Francim Jozefam kaklā. Visa impērija dreb un lūdzas, kamēr viņš guļ slimnīcas gultā un atgūstas no ievainojuma. Vajadzība pēc Hābsburgu mantinieka vēl nekad nav bijusi tik akūta.

Apveltītam ar labu izskatu, valdzinošu raksturu un – vēl būtiskāk – ar krāšņu karaļvalsti, Francim Jozefam apkārt netrūkst jaunu dāmu, un ikviena vēlas kļūt par viņa līgavu.

Bet Franča Jozefa labākais padomnieks nav stūrgalvīgs ģenerālis vai ūsains ierēdnis. Visbiežāk padomu viņš lūdz savai mātei. Erchercogiene Sofija visu mūžu ir audzinājusi viņu šai lomai un atradusi ceļu uz troni, kas nepiederēja viņam. Un māte jau ir iecerējusi dēlam līgavu.

Ņemot vērā mātes padomus, Francis Jozefs aizsūta ielūgumu uz Bavāriju, kur dzīvo viņa skaistā jaunā māsīca Helēne, kas jūtas pagodināta saņemt šo aicinājumu. Kad Helēnes jaunākā māsa – enerģiskā, piecpadsmit gadus vecā Sisi – pievienojas viņai ceļā uz impēriju, neviens nezina, cik krasi mainīsies viņa dzīve un arī pasaule…

Prologs

BudapeЕЎta, UngДЃrija

1865. gada 8. jЕ«nijs

– Imperatore, mēs esam gata