Назад к книге «Nodevība Beltērā» [Kristīna Doda]

NodevД«ba BeltД“rДЃ

KristД«na Doda

Deviņpadsmit gadu vecumā Noa di Luka satiek mūža mīlestību – Penelopi. Tomēr dramatisks pavērsiens izšķir jauniešus. Pēc deviņiem gadiem Penelope atgriežas un nenojauš, ka atkal satiks Noa. Tikai skatiens vien atdzīvina kaisli. Tuvojas briesmas, un Penelopei nav izvēles: lai izdzīvotu, atkal jāuzticas vīrietim, kas viņu reiz nodevis. Laikā, kad Beltēras ielās risinās šausminoši notikumi, mīlestība var kļūt par visbīstamāko izvēli… Kaisle, azarts un krimināla intriga aizvedīs lasītāja iztēli uz Kalifornijas vīna laukiem, kuros valda karstasinīgu itāļu vīndari, senas tradīcijas un nemainīgi mūžīgā vendeta. Kristīna Doda liek lasītāja sirdij mesties auļos, negulēt naktis, lai uzzinātu šī pārsteidzošā stāsta atrisinājumu.

KristД«na Doda

NodevД«ba BeltД“rДЃ

DЕѕoisai,

paldies par asu kritiku

un patiesu draudzД«bu daudzu gadu garumДЃ.

Mūsu ugunskurā, vasaras saulgriežos, vienmēr degs koriandrs, atminoties…

PATEICДЄBAS

Leslija Gelbmena, Kara VelЕЎa un Kerija Donovana: es novД“rtД“ju jЕ«su sniegto atbalstu. Paldies NAL dizaina nodaДјai, ko vada Entonijs Ramondo. Paldies Rikam PaskoДЌello, mДЃrketinga nodaДјas vadД«tДЃjam, un reklДЃmas nodaДјai, kurДЃ strДЃdДЃ mani Д«paЕЎie cilvД“ki: Kregs BД“rks un DЕѕodija Rosofa. Pateicos raЕѕoЕЎanas nodaДјai un, protams, Д«paЕЎs paldies fantastiskajai Penguin pДЃrdoЕЎanas nodaДјai: Normenam Lidofskim, Donam Redpetam, Е Д“ronai Gamboa, Donam RД«kam un TriЕЎai Veijenbergai. JЕ«s esat paЕЎi labДЃkie!

Pateicos RodЕѕeram Belam par mana jaunДЃ romДЃna izlasД«ЕЎanu un laipno kritiku.

1.В NODAД»A

Penelope Alonso Koldvela ceļā no Portlendas Oregonā līdz Beltērai Kalifornijā pavadīja piecsimt jūdzes un deviņus gadus.

Viņa negaidīja, ka atcerēsies ceļu. Kad Penelope kopā ar māti aizbrauca no Beltēras, meitene rūgti raudāja… Viņas acis bija pietūkušas, elpas vilcieni sagādāja sāpes. Astoņpadsmit gadus vecā meitene baidījās, ka nomirs no mokām.

Tomēr viņa visu atcerējās: priežu smaržu, saules starus un ēnas uz asfalta, spējo nogāzi ielejā, kur nebeidzamās rindās bija iestādīti vīnogulāji, koku birzīs iekārtotās vīna darītavas, vecmodīgās lauksaimniecības mājas, kas vietumis bija pussagruvušas un pamestas, bet citur… Citur tās rūpīgi kopa to pašu cilvēku pēcteči, kuri māju bija uzcēluši.

LielceДјЕЎ veda no kalniem uz lД«dzenumiem, ko bija izgrauzusi lД«kumainДЃ Belrivera, un pagriezДЃs uz dienvidiem.

Tad Penelope zināja, ka tuvojas galamērķim. Viņa to noprata, pateicoties siltajiem saules stariem uz pirkstu kauliņiem, kas bija atbalstīti uz automašīnas stūres, pateicoties vēja pūsmai, kas glāstīja pa logu izkārto roku, pateicoties reibinošajai saules, uzartas zemes, briestošu persiku un ar vīnu piesūkušos ozolkoka mucu smaržai. Beltērā pavasaris tuvojās izskaņai, un gaiss smaržoja pēc lielām, zaļām lapām – gluži kā nopļauta zāle, elpu aizraujoša pirmā mīlestība un sagrautas cerības.

Viņa bija muļķe.

KДЃpД“c ieleja smarЕѕoja tik mДЃjД«gi?

Tā nedrīkstēja būt. Penelope apņēmās to nepieļaut.

Penelope uzauga Losandželosā un Portlendā un pavadīja lielāko daļu dzīves Sinsinati. Par mājām atgādināja sakarsuša ceļa smarža, tāpēc viņa pievērsa visu uzmanību Kalifornijas saulē sakarsušā asfalta aromātam un ar skatienu meklēja brauciena galamērķi.

Viņa baidījās, ka neatpazīs viesnīcu Sweet Dreams Hotel, tomēr ieraudzīja to ceļa labajā pusē. Tas bija noplucis viesu nams ar divdesmit piecām istabām, kura kliedzoši tirkīzzilās sienas bija tikpat uzkrītošas kā pirms deviņiem gadiem.

Penelope iegriezās stāvlaukumā un pamanīja izmaiņas. Viesu nama durvis bija nomainītas, jauna izkārtne norādīja ceļu uz biroju, rotājumu krāsa no koši sārtas bija pārtapusi nosvērti baltā, tomēr tas nepadarīja viesu nama izskatu gaumīgāku.

Blakus viesu namam atradДЃs skarbu ДјauЕѕu iecienД«tais bДЃrs Beaver Inn, kur savulaik uzturД