Назад к книге «Rozā briljanta noslēpums» [Kristīna Doda]

RozДЃ briljanta noslД“pums

KristД«na Doda

Aukstasinīgais Eli di Luka pagātnē piedzīvotās mokas slēpj aiz dzelžainas maskas. Neviens nezina par vīndara ciešanām un iemesliem, kāpēc viņš zvērējis nekad neprecēties. Jaunā rakstniece Hloja Robinsone iekārtojas nomaļā viesu namiņā privātā vīnogulāju dārzā, lai rakstītu savu otro detektīvromānu. Tomēr neparasti pievilcīgais Eli di Luka un viņa aizraujošie stāsti par Beltēras vīna darītavas pagātni ir neatvairāmi… Pilni noslēpumu un senu noziegumu elpas… tie ierauj abus reālās dzīvības briesmās. Nāves draudu priekšā Hloja var izdzīvot tikai tad, ja uzticēsies vīrietim, kurš viņu nodeva…

KristД«na Doda

RozДЃ briljanta noslД“pums. No angДјu valodas tulkojusi Anda Smilga

Veltīts deviņdesmit sešus gadus jaunajai Lilianai Gilmorai, kura mani pazina vēl pirms manas dzimšanas, dzīvo kaimiņos un stāsta par manas agrās bērnības gadiem, kura uzņēma manu vīru un bērnus savā nemitīgi augošajā ģimenē, kura mums palīdzēja grūtā brīdī, kura atceras visas dzimšanas dienas, vārdus un visus sev mīļos cilvēkus. Paldies, ka iemācīji mums dzīvot. Tu esi vislabākais laipna, gādīga un mīloša cilvēka paraugs.

VeltД«ts arД« Lilianas meitai, Merilinai DЕѕonsonei.

Mums tevis pietrЕ«kst.

PateicД«bas

Leslijai Gelbmenai, Karai VelЕЎai un Kerijai Donovanai saku paldies par nemitД«gu atbalstu. Paldies NAL dizaina nodaДјai, ko vada Entonijs Ramondo. Paldies Rikam PaskoДЌello, mДЃrketinga nodaДјas vadД«tДЃjam, un reklДЃmas nodaДјai, kurДЃ strДЃdДЃ mani Д«paЕЎie cilvД“ki: Kregs BД“rks un DЕѕodija Rosofa. Liels paldies raЕѕoЕЎanas nodaДјai un, protams, Д«paЕЎs paldies fantastiskajai Penguin pДЃrdoЕЎanas nodaДјai: Normenam Lidofskim, Donam Redpetam, Е Д“ronai Gamboa, Donam RД«kam un TriЕЎai Veijenbergai. JЕ«s esat paЕЎi labДЃkie!

Paldies Tedam Segēzio par atvēlēto laiku maniem jautājumiem par vīna darītavas stāvokli pavasarī, paldies Deividam Meserli par jautājumu novirzīšanu vajadzīgajā virzienā, paldies Pīteram un Ketijai Segēzio par mūsu iepazīstināšanu ar vīna baudīšanas niansēm, paldies Džimam Noimilleram par pilsētniecei sniegtajiem paskaidrojumiem vīnogu audzēšanā. Un visbeidzot – paldies visiem Segēzio ģimenes vīna darītavas degustācijas nodaļas darbiniekiem par viesmīlību un plašajām zināšanām.

1. nodaДјa

Eli di Luka iegāja deviņpadsmitajā gadsimtā celtajā savas vecmāmiņas lauku mājā kalna nogāzē virs Belaveli, nesdams rokās kasti ar mīlošas ģimenes svētkiem izvēlētu vīnu.

Visur namДЃ bija ieslД“gta gaisma, dДЃrdД“ja televizors, un viesistabДЃ stДЃvД“ja seЕЎas sievietes ar Е«dens pudelД“m rokДЃs un kliedza uz lielo, pie sienas piekДЃrto ekrДЃnu:

– Noķer! – viņas brēca, – noķer! Noķer! Noķernoķernoķer!

Eli apstДЃjДЃs un skatД«jДЃs uz sievietД“m.

Vecmāmiņas aprūpētāja Olivija Kelija, kuras plaši ieplestās acis vienmēr atstāja izbrīnītu iespaidu, stāvēja nomaļus no pārējām sievietēm.

– Austrālijas futbols? – Eli viņu uzrunāja.

Olivija bikli palocД«ja galvu.

Viņa bija savāda meitene: savējā, tomēr sveša.

GluЕѕi kДЃ Eli.

Pēc visa spriežot, futbolists beidzot noķēranoķēranoķēra, jo pārējās sievietes sasita plaukstas, ieraudzīja Eli un viņam līksmi pamāja.

Viņas bija brīnišķīgas sabiedrotās.

Viņa vecmāmiņai – nonnai – bija astoņdesmit gadu, bet viņa jutās vēl gluži jauna un bija jautra, dzīvespriecīga dāma, kuras nebeidzamā enerģija mazdēlu biedēja. Vecmāmiņa nerimās ne mirkli līdz pat tai dienai pirms trim nedēļām, kad viņai uzbruka pašas mājās. Sieviete, kura Eli uzaudzināja un savaldīja mežonīgo četrpadsmit gadus veco pusaudzi, kāds viņš bija pēc atgriešanās no Čīles, tika ievainota jau sen izplānotā atriebības aktā, kura saknes stiepās senā pagātnē.

Eli jau sen dzīvoja uz mežonīguma robežas – mežonīgums bija viņā ieaudzināts. Jaunībā, sešu gadu garumā, kad pasaule visapkārt bija drūma un