SГўkums
Дэн Браун
Bilbao, SpДЃnija
Roberts Lengdons, Hārvarda Universitātes simboloģijas un reliģiskās ikonoloģijas profesors, ierodas ultramodernajā Gugenheima muzejā Bilbao, kur paredzēts nozīmīgs pasākums – tur tiks pavēstīts par kādu atklājumu.
Edmonds Kiršs – viens no Lengdona pirmajiem studentiem Hārvarda Universitātē, miljardieris un futūrists, grasās nākt klajā ar pārsteidzoši apjomīgu atklājumu, kas palīdzēs rast atbildi uz diviem būtiskākajiem jautājumiem par cilvēces pastāvēšanu.
Taču rūpīgi ieplānotais vakars pēkšņi pārvēršas haosā, un Kirša vērtīgajam atklājumam draud briesmas izgaist uz visiem laikiem…
Lengdons ir spiests izmisД«gi bД“gt no Bilbao kopДЃ ar Ambru Vidalu, eleganto muzeja direktori, kura kopДЃ ar KirЕЎu veidojusi ЕЎo provokatД«vo pasДЃkumu.
Dens Brauns
SДЃkums
Manas mātes piemiņai
Mums ir jДЃbЕ«t ar mieru atbrД«voties no dzД«ves, ko esam sev iecerД“juЕЎi, lai varД“tu dzД«vot to dzД«vi, kura mЕ«s gaida.
В В В В DЕЅOZEFS KEMPBELS
FAKTS:
VISI Е AJДЂ ROMДЂNДЂ ATAINOTIE MДЂKSLAS DARBI,
CELTNES, VIETAS, ZINДЄBAS UN
RELIДўISKДЂS ORGANIZДЂCIJAS
IR REДЂLI PASTДЂVOЕ I.
Prologs
Senais funikulieris lēnām rāpās augšup pa galvu reibinošo nogāzi. Edmonds Kiršs vēroja robaino kalna virsotni, kas slējās pār viņu. Tālumā redzamais masīvais akmens mūra klosteris, kas bija uzbūvēts augstas klints ārmalā, šķiet, karājās gaisā, it kā būtu maģiski sakausēts ar stāvo krauju. Šis pārlaicīgais Katalonijā, Spānijā, būvētais patvērums jau vairāk nekā četrus gadsimtus bija turējies pretī nerimtīgajam zemes pievilkšanas spēkam, ne mirkli neatkāpjoties no sava sākotnējā nolūka – norobežot tā iemītniekus no mūsdienu pasaules.
"Ironiski, ka tagad viņi būs pirmie, kuri uzzinās patiesību," Kiršs nodomāja. "Kāda gan varētu būt viņu reakcija? Vēsturiski visbīstamākie cilvēki zemes virsū ir bijuši garīdznieki… it īpaši tad, ja kāds ir apdraudējis viņu dievus. Un es grasos iemest sirseņu pūznī liesmojošu šķēpu."
Kad funikulieris beidzot sasniedza kalna virsotni, Kiršs ieraudzīja, ka uz perona viņu gaida vientulīgs stāvs. Izdēdējušam skeletam līdzīgais vīrs bija ģērbies katoļu tradicionālajā purpursarkanajā sutanā un baltajā komžā. Viņa galvu rotāja garīdznieka piuska. Pazinis fotogrāfijās redzētos sagaidītāja skarbos sejas vaibstus, Kiršs sajuta negaidītu adrenalīna uzplūdu.
"Mani sagaida pats Valdespino."
Bīskaps Antonio Valdespino Spānijā bija ārkārtīgi iespaidīga personība – ne vien paša karaļa uzticams draugs un padomdevējs, bet arī viens no valsts daiļrunīgākajiem un ietekmīgākajiem katoļu konservatīvo vērtību un tradicionālo politikas standartu aizstāvjiem.
– Pieņemu, ka jūs esat Edmonds Kiršs? – bīskaps skanīgā balsī pavaicāja, ieraudzījis no vilciena izkāpušo Kiršu.
– Tieši tā, – Kiršs smaidīdams atsaucās un sniedza roku, lai paspiestu sagaidītāja kaulaino plaukstu. – Bīskap Valdespino, vēlos jums pateikties par to, ka padarījāt šo tikšanos iespējamu.
– Es atzinīgi vērtēju to, ka pieprasījāt sanāksmi sarīkot. – Bīskapa balss izrādījās skaļāka, nekā Kiršs bija gaidījis, skaidra un griezīga kā zvans. – Ne jau bieži pie mums pēc padoma vēršas zinātnieki, it īpaši tik izcili kā jūs. Lūdzu, nāciet man līdzi! –Valdespino aizvadīja Kiršu pa peronu. Aukstais kalnu vējš pluinīja bīskapa sutanu. – Man jāatzīstas, – Valdespino turpināja, – ka jūs izskatāties citādi, nekā biju iztēlojies. Es gaidīju ierodamies zinātnieku, taču jūs esat ļoti… – Viņš ar vieglu nicinājumu nopētīja atbraucēja nevainojami piegulošo Kiton K50 modeļa uzvalku un Barker firmas strausa ādas apavus. – Cik noprotu, pareizais vārds būtu "stilīgs", vai ne?
Edmonds KirЕЎs pieklДЃjД«gi pasmaidД«ja. Е is vДЃrds bija izgДЃjis