PeldД“ЕЎanasВ trenera kvalifikДЃcijas diplomprojekts. JaunmДЃrupes sДЃkumskolas peldbaseins

Romans Arzjancevs

JД“dziens В«peldД“ЕЎanaВ» nozД«mД“ cilvД“ka spД“ju noturД“ties uz Е«dens vai pДЃrvietoties tajДЃ. Peldot cilvД“ks pДЃrvar lielu Е«dens pretestД«bu, pastДЃvД«gi trenД“jot visas muskuДјu grupas, radikДЃli veicinot daЕѕДЃdu stДЃjas defektu novД“rЕЎanu un atbrД«voЕЎanos no plakanДЃs pД“das. PastДЃvД«ga peldД“ЕЎanДЃs un peldД“ЕЎana norЕ«da organismu, veido noturД«gu imunitДЃti ne vien pret saaukstД“ЕЎanДЃs slimД«bДЃm, bet arД« pret atseviЕЎД·ДЃm infekciju slimД«bДЃm.

PeldД“ЕЎanasВ trenera kvalifikДЃcijas diplomprojekts

JaunmДЃrupes sДЃkumskolas peldbaseins

Romans Arzjancevs

LATVIJAS SPORTA PEDAGOДўIJAS AKADД’MIJA

PELDД’Е ANAS KATEDRA

PELDД’Е ANAS TRENERA KVALIFIKДЂCIJAS

DIPLOMPROJEKTS

(JAUNMДЂRUPES SДЂKUMSKOLAS

PELDBASEINS)

Darba vadД«tДЃjs: Asoc. prof. Arvils LielvДЃrds

RД«ga, 2006

© Romans Arzjancevs, 2017

ISBNВ 978-5-4485-3130-9

GrДЃmata izveidota intelektuДЃlajДЃ izdevniecД«bas sistД“mДЃ Ridero

Ievads

Ūdens – dziednieks un cilvēka draugs, ja vien viņš prot peldēt, bet tas var būt viltīgs ienaidnieks, ja cilvēks neprot turēties virs ūdens. [20; 7]

Jēdziens “peldēšana” nozīmē cilvēka spēju noturēties uz ūdens vai pārvietoties tajā. [3; 5]

Peldot cilvД“ks pДЃrvar lielu Е«dens pretestД«bu, pastДЃvД«gi trenД“jot visas muskuДјu grupas, radikДЃli veicinot daЕѕДЃdu stДЃjas defektu novД“rЕЎanu un atbrД«voЕЎanos no plakanДЃs pД“das. PastДЃvД«ga peldД“ЕЎanДЃs un peldД“ЕЎana norЕ«da organismu, veido noturД«gu imunitДЃti ne vien pret saaukstД“ЕЎanДЃs slimД«bДЃm, bet arД« pret atseviЕЎД·ДЃm infekciju slimД«bДЃm.

PeldД“ЕЎana ir dabisks ДЃdas un muskuДјu masДЃЕѕas lД«dzeklis, tДЃ attД«ra sviedru dziedzerus, tДЃdД“jДЃdi veicinot ДЃdas elpoЕЎanas aktivizД“ЕЎanos un spД“cД«gas asins pieplЕ«ЕЎanas perifД“riskajiem orgДЃniem.

Piekopjot sporta peldēšanas stilus, tiek izpildītas kustības ar lielu amplitūdu, kurās piedalās lielas muskuļu grupas, un, kā jau tika atzīmēts, cilvēks saskaras ar ievērojamu ūdens pretestību. Tādējādi sistemātiska vingrinājumu izpildīšana ūdenī attīsta kustību koordināciju un precizitāti, lunkanību un spēku, sākumā nelielu attālumu pārvarēšana paātrinātā tempā, bet vēlāk atbilstoši sagatavotībai, pārvarot arī vidējās un garās distances, veicina ātruma un izturīguma attīstību. Kustību cikliskums, kas raksturīgs peldēšanai kā sporta veidam, ne vien harmoniski attīsta kustību aparātu, bet arī veido ritmisku dziļu elpošanu. [21; 4—6]

Olimpiskajās spēlēs peldēšanā savus saimniekus atrod 26 zelta medaļas, un nereti šīs medaļas saņem 13—15 gadus veci peldētāji. Praktiskajai, atveseļojošajai, sporta peldēšanai ir milzīgi liela nozīme bērnu dzīvē. [18; 3]

Peldēšanas nodarbības nostiprina bērna balsta un kustību aparātu, attīsta tādas fiziskās īpašības kā izturību, spēku, ātrumu, locītavu kustīgumu, kustību koordināciju. Tās arī īstajā laikā veido “muskuļu korseti”, veicinot labas stājas izstrādāšanu, kalpojot par profilaksi mugurkaula deformācijai, novērš uzbudināmību un nervozitāti. Bērni, kuri regulāri nodarbojas ar peldēšanu, ievērojami atšķiras no vienaudžiem, kuri nenodarbojas ar sportu: viņi ir lielāki augumā, viņiem ir augstāki lunkanības, spēka rādītāji, viņi mazāk slimo ar saaukstēšanās slimībām. [20; 6]

Pirmie mēģinājumi iemācīt peldēt zīdaiņus tika izdarīti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Vieni no pirmajiem, kas sāka mācīt peldēt trīs nedēļas veco meitiņu, bija austrālijas treneri Klēra un Tims Timermaņi. Otro bērnu viņi sāka apmācīt vēl agrāk, pirmās nedēļas beigās pēc piedzimšanas. Sešu mēnešu vecumā viņu bērni patstāvīgi varēja noturēties uz ūdens 15—20 minūtes ilgi, viņi brīvi peldēja.

Ar gadiem presД“ aizvien bieЕѕДЃk un