PД“dД“jДЃ jЕ«dze
Deivids BaldaДЌi
Melvins Marss reiz bija talantīgs futbolists, kuram tika paredzēta galvu reibinoša karjera, pasaules slava, miljoni bankas kontā… Tagad viņš gatavojas saņemt augstāko soda mēru – nāvējošu injekciju. Pēdējā brīdī nāvessoda izpilde tiek apturēta – Marsa izdarītajos noziegumos atzinies kāds cits ieslodzītais. Izmeklētājiem jāatbild uz ļoti sarežģītiem jautājumiem. Vai tiešām Marss ir nepatiesi apsūdzēts un ASV tiesu sistēmas dēļ nevainīgiem cilvēkiem cietumā jāpavada gadu desmiti? Bet varbūt negaidītais pavērsiens ir tikai meistarīgi iestudēta izrāde?
Deivids BaldaДЌi
PД“dД“jДЃ jЕ«dze
Pieminot Elisoni Pārkeri un Edamu Vordu, divas spožas zvaigznes, kas mums tika pāragri atņemtas.
Un Vikijai GДЃrdnerei, kuras drosme un ЕѕД“lsirdД«ba ir uzmundrinoЕЎs avots cilvД“ku dzД«vespriekam.
1
MARSS MELVINS
Te vienmēr un visur tevi sauca uzvārdā un tikai tad vārdā. Viņš jau bija pieradis.
Pat tualetē. Gluži kā armijā, lai gan dienestā viņš nekad nav iestājies. Arī uz šejieni viņu atveda pret paša gribu.
– Marss Melvins?
– Jā, kungs. Šeit, kungs. Es kārnos, kungs. – "Kur gan citur es varētu būt, kungs?"
Viņš nezināja, kāpēc tā tiek darīts, un nekad arī nejautāja. Atbilde tāpat neko neizšķirtu, turklāt varētu pamudināt sargu uzsist ar steku viņam pa galvu.
Teksasas štata labošanas iestādē Hantsvilā ieslodzītajam sirdi nomāca pavisam citas problēmas. Ēkas sarkano ķieģeļu sienu dēļ to dēvēja arī par Sienu bloku. Cietumu atvēra tūkstoš astoņsimt četrdesmit devītajā gadā, un tas bija vecākais Vientuļās zvaigznes štatā.
Un tajДЃ atradДЃs nДЃvessoda izpildes kamera.
Oficiāli Marss bija cietumnieks numur septiņi, četri, septiņi, gluži kā slavenajam lidmašīnas modelim. Sargi nāvinieku cietumā, no kura viņš bija atvests uz šo labošanas iestādi, dēvēja viņu par Aerobusu. Viņš gan nebija pārāk milzīgs apmēros, taču nīkulis arī ne. Lielākoties cilvēki uz viņu paskatījās, tikai vajadzības spiesti. Sešas pēdas un divas collas plus trīs ceturtdaļas collas nenoliedzami bija labs rezultāts.
Tik precīzi savu augumu Marss zināja tāpēc, ka tika nomērīts pirms drafta Nacionālajā futbola līgā. Jāteic, ka tādos gadījumos sportistam tiek nomērīts pilnīgi viss, un viņam radās asociācijas ar vergu tirgu, kad potenciālie īpašnieki metodiski bikstīja un grūstīja preci. Atšķirībā no paverdzinātajiem senčiem Marsam vismaz bija cerība uz milzu naudu, ko varēs iztērēt par tā vraka remontu, kas pēc spēlēšanas būs palicis pāri no viņa ķermeņa.
Viņš joprojām bija divsimt trīsdesmit mārciņas smags. Nevis resns, bet iespaidīgs. Ņemot vērā samazgas, ko cietumā pasniedz ēdiena vietā, tāda auguma saglabāšana bija varoņdarbs. Nebija noslēpums, ka šo pārtiku apstrādā lielajās fabrikās un piebāž ar taukiem, nātriju un ķimikālijām, ko varbūt izmanto arī betona un paklāju ražošanā.
"LД“ni mirt, lietojot jЕ«su briesmД«go pДЃrtiku."
Е ai vietДЃ Marss bija uzturД“jies gandrД«z tikpat ilgi kДЃ ДЃrpus tДЃs. Un laiks nebЕ«t nebija ritД“jis ДЃtri. Tie lД«dzinДЃjДЃs nevis diviem desmitiem, bet diviem simtiem gadu.
TaДЌu tagad bija vienalga. DrД«z viss beigsies. TДЃ diena bija pienДЃkusi.
Pati pД“dД“jДЃ apelДЃcija tika noraidД«ta.
"Es esmu miris."
Uz Hantsvilu viņš tika atgādāts no Polunska cietuma nāvinieku kameras Teksasas štata Livingstonā, kas atradās sešdesmit jūdzes uz austrumiem. Valdīja uzskats, ka beidzot varas iestādes pēc divdesmit gadus ilgas gaidīšanas panāks savu taisnību. Advokātes bālā seja sadrūma, kad viņa pavēstīja šos jaunumus klientam.
"Bet viņa nākamajā rītā atkal pamodīsies. Es ne. Drīz es klausīšos bendes papēžu klaudzoņā un drukno sargu smagajā elpā un skatīšos mirdzošajos rokudzelžos un cietuma priekšniekā, lai gan viņš jau nākamajā dienā būs aizmirsis manu vārdu. Turpat būs svētulīgs Dieva cilvēks ar