AtriebД«ba. Bakingemas pirmais reiss

DЕѕefrijs ДЂrДЌers

PasaЕѕieru laineris Bakingema ir Beringtonu kuДЈniecД«bas lielДЃ cerД«ba un vienlaicД«gidona Pedro Martinesa pД“dД“jДЃ iespД“ja nokДЃrtot vecus rД“Д·inus ar savu ДјaunДЃko ienaidnieku.

SabotДЃЕѕa, politiskas spД“les, atriebД«ba un likmes, augstДЃkas par dzД«vД«bas cenu pavada laineri tДЃ pirmajДЃ reisДЃ.

MeistarД«gais rakstnieks atkal ir apliecinДЃjis savu talantu, aizraujoЕЎi stДЃstot par Kliftonu un Beringtonu ДЈimenД“m seЕЎdesmitajos gados. TДЃ ir episka drДЃma par mД«lestД«bu, atriebД«bu, ambД«cijДЃm un nodevД«bu.

AtriebРѕba. Bakingemas pirmais reis

Gvinetai

PateicД«bas

Par nenovД“rtД“jamu padomu un palД«dzД«bu pД“tД«jumu veikЕЎanДЃ es esmu pateicД«gs ЕЎДЃdiem cilvД“kiem:

Saimonam BeinbridЕѕam, Eleanorai Draidenai, profesoram Kenam Hauardam no KaraliskДЃs MДЃkslas akadД“mijas, Kormakam Kinselam, NacionДЃlajam DzelzceДјa muzejam, Braienam Organam, Elisonei Prinsai, MarД« Robertsai, doktoram Nikam Robinsam, Е u Ueijamam, SЕ«zanai Votai un PД«teram Votsam.

Prologs

Kad aizmugurē braucošais kravas transportlīdzeklis ietriecās MG aizmugures aizsargstienī un pastūma auto uz priekšu, Sebastjans ciešāk ieķērās stūrē. Numura zīme aizlidoja pa gaisu. Sebastjans pūlējās pavirzīties vismaz dažas collas tālāk, taču tas nebija iespējams, neietriecoties priekšā braucošajā automašīnā. Tad viņi tiktu saspiesti kā akordeona plēšas.

Pagāja dažas sekundes, un viņi tika atkal pagrūsti uz priekšu, jo aizmugurē braucošais kravas auto kārtējo reizi ietriecās MG aizsargstienī, tikai tagad jau ar lielāku spēku. No priekšā braucošās automašīnas viņus šķīra vairs tikai viena pēda. Pēc trešā trieciena Sebastjana prātā uzplaiksnīja Bruno vārdi: “Vai esi pārliecināts, ka izlēmi pareizi?” Viņš paskatījās uz draugu, kurš tagad jau ar abām rokām bija ieķēries priekšējā panelī.

– Viņi cenšas mūs nogalināt! – Bruno kliedza. – Sebastjan, Dieva dēļ, dari taču kaut ko!

Sebastjans bezpalД«dzД«gi skatД«jДЃs uz automaЕЎД«nДЃm, kas vienmД“rД«gДЃ plЕ«dumДЃ traucДЃs pretД«.

Kad priekšā braucošais kravas auto samazināja ātrumu, viņš saprata, ka ir jāpieņem kāds lēmums, turklāt nekavējoties. Viņš palūkojās uz pretējo ceļa pusi un izmisīgi mēģināja atrast kādu spraugu satiksmes plūsmā. Kravas auto no aizmugures uzbruka jau ceturto reizi. Tanī brīdī jau bija skaidrs, ka izvēles nav.

Stingri pagriezis stЕ«ri pa labi, Sebastjans strauji ЕЎД·Д“rsoja ar zДЃli apauguЕЎo atdaloЕЎo sleju, nospieda akseleratora pedДЃli un lЕ«dzДЃs, kaut bez ietriekЕЎanДЃs pretimbraucoЕЎajДЃ automobilД« spД“tu sasniegt atklДЃtos laukus ceДјa malДЃ.

Furgons un automobilis nobremzēja un saslīdēja, lai izvairītos no sadursmes ar nelielo MG auto. Uz brīdi Sebastjans sajutās pārliecināts, ka viss izdosies, bet pēkšņi priekšā ieraudzīja koku. Viņš atlaida akseleratora pedāli un pagrieza stūri pa kreisi, taču jau bija par vēlu. Pēdējais, ko viņš dzirdēja, bija Bruno kliedziens.

Harijs un Emma

1957-1958

PirmДЃ nodaДјa

Hariju Kliftonu pamodināja tālruņa zvans.

Tobrīd viņš sapņoja, taču neatcerējās nevienu ainu. “Varbūt metāliskais troksnis piederas sapnim?” Pagalam negribīgi viņš pagriezās un samirkšķināja acis, lai labāk saskatītu fosforescējoši zaļos modinātājpulksteņa rādītājus. Seši un četrdesmit trīs minūtes. Viņš pasmaidīja. Tikai viens cilvēks uzdrošinātos viņam zvanīt tik agrā rīta stundā. Pacēlis klausuli, viņš uzspēlēti miegainā balsī sacīja:

– Labrīt, mīļā! – Atbilde nesekoja uzreiz, un piepeši Harijs iedomājās, ka viesnīcas operators kļūdījies ar savienojumu. Viņš jau grasījās nolikt klausuli, kad izdzirdēja šņukstus. – Vai tā esi tu, Emma?

– Jā.

– Kas noticis? – Harijs iejūtīgi pavaicāja.

– Sebastjans ir miris.

DedzД«gi alkdams, kaut tas tomД“r bЕ«tu sapnis, Harijs kДЃdu mirkli klusД“ja.

– Kā tas iespējams? – viņš beidzot izdvesa. – Es tikai vaka