LukrД“cija BordЕѕa. VatikДЃna princese
K. V. Gortners
Augusi ietekmīga Romas kardināla ģimenē, Lukrēcija piepeši kļūst par ārkārtīgi ietekmīgu figūru – Vatikāna princesi. Kad Lukrēcijas tēvs kāpj pāvesta tronī, viņas dzīve mainās. Lukrēcija tiek ierauta intrigu, kaislību, nodevības un grēka virpulī, kas pat vairāku gadsimtu gaitā nav zaudējis sabiedrības interesi. Bordžu dzimtas vēsture ir rakstīta ar indi un asinīm. Pēc otrā vīra slepkavības Lukrēcija apprecējās ar Ferrāras hercoga dēlu Alfonso d�Esti…
K.В V. Gortners
LukrД“cija BordЕѕa. VatikДЃna princese. No angДјu valodas tulkojusi DiДЃna Smilga
“Ja cilvēki zinātu manu baiļu cēloņus, viņi saprastu manas sāpes.“
В В В В LukrД“cija BordЕѕa
VeltД«ts Perisai
Desidero vobis omnem diem
1506.В gads
Slikta slava ir tikai likteņa nejaušības pirksts.
Tā mēdza teikt mans tēvs. Viņš to paziņoja smejot, pavisam nevērīgi un pamāja ar tuklo plaukstu, ko rotāja pāvesta gredzens. Šķita, ka viņš spēj uzsist knipi un gaisināt indīgo apsūdzību mākoni, kas savilcies pār mums, apklusināt ļaunīgos čukstus par netikumiem, asiņainu negodīgumu un nešķīstībām.
Es viņam ticēju. Domāju, ka viņš zina visu.
Tagad es vairs neesmu tik naiva.
KДЃ vД“l izskaidrot to iznД«cД«bu, kas palika aiz mums, saplosД«tДЃs dzД«ves, upurД“to nevainД«bu un lietДЃs asinis? KДЃ vД“l attaisnot manas dzД«ves negaidД«to ceДјu, kas aizvijДЃs pa manas dzimtas neЕѕД“lД«gi izplДЃnoto labirintu?
Cita iemesla nav. Slikta slava nav nejauЕЎД«ba. TДЃ ir inde mЕ«su asinД«s.
TДЃ ir cena, kas jДЃmaksДЃ par BordЕѕas vДЃrdu.
1.В daДјa
1492. – 1493. gads
ValstД«bas atslД“gas
“Dievs nealkst grēcinieka asiņu. Viņš vēlas, lai grēcinieks maksā un izdzīvo.”
В В В В Rodrigo BordЕѕa
1.В nodaДјa
– Lukrēcija, pietiek! Nepakļaujies tā netīrā zvēra prasībām!
MДЃte pacД“la roku. Visos tuklajos pirkstos bija cieЕЎi gredzeni. Es izvairД«jos no pДјaukas un nedomДЃjot noliecos virs sava iemД«ДјotДЃ kaД·a AranДЌД«no, kurЕЎ ieЕЎЕ†ДЃcДЃs un pieglauda ausis. SamiegtajДЃs acД«s atspoguДјojДЃs nicinДЃjums, ko jutu arД« es. Man bija zinДЃms, kДЃpД“c Vannoca ir ЕЎeit. PДЃvests Innocents bija miris pavisam nesen, un konklДЃvs pulcД“jДЃs, lai ievД“lД“tu jaunu SvД“to TД“vu. Es jau sen gaidД«ju, kad OrsД«ni pilД«, DЕѕordДЃno kalnДЃ, kur es dzД«voju, ieradД«sies mana mДЃte plД«vurДЃ un melnos svДЃrkos pat vasaras svelmД“ un apmetД«sies mЕ«su istabДЃs kДЃ nolemtД«bas vД“stnese.
Tagad viņa bija klāt, un es vēlējos tikai to, lai viņa dodas prom.
– Ārā! – Viņa piecirta kāju, un Arančīno izrāvās no manām skavām un aiztraucās pa atvērtajām durvīm uz krēslaino gaiteni.
Skrāpējumu rokā es sajutu tikai tad, kad parādījās koši sarkana asins lāse. Pacēlusi roku pie lūpām, es saniknota uzlūkoju māti, kas valdonīgi pacēla roku. – Adriāna, kāpēc tu ļauj viņai turēt dzīvnieku mājā? – Vannoca painteresējās. – Tas nav veselīgi. Kaķi ir sātana sēkla; visiem zināms, ka tie zog zīdaiņiem elpu.
– Labi, ka šeit nav zīdaiņu, – Adriāna atbildēja. Viņas balss bija tikpat glāsmaina kā gaišpelēkais tērpa zīds. – Un kaķis reizēm ir noderīgs. – Viņa nodrebinājās. – It īpaši vasarā, kad parādās žurkas.
– Kuram gan vajadzīgs kaķis, lai atbrīvotos no grauzējiem? Pietiek ar indi stūros. Es to daru katru jūniju. Manā mājā nav žurku.
Es nodrebēju, iedomājoties par indi, ko varētu netīšām apēst mans kaķis, bet Adriāna mierīgi atbildēja: – Tev tas nav redzams, Vannoca, bet Romā ir visu veidu un izmēru žurkas. – Adriāna neatsaucās uz manu pateicības pilno skatienu, bet es nopratu, ka viņa nepieļaus tik nevērīgu baltās nāves izbārstīšanu. Mans Arančīno, kuru vēl kā mazu kaķēnu izglābu no slīkoņa nāves staļļa puišu rokās, bija drošībā. Māte atkal skarbi palūkojās uz mani. Es pametu viņas namu, kad biju tikai septiņus gadus veca. Viņa bija apprecējusies otro reizi, un tēvs