Rudens dД“ka
Millija DЕѕonsone
Pēc dramatiskas šķiršanās Džuljeta Millere sapratusi, ka vīriešiem uzticēties nevar. Viņa iegādājas dzīvokli un sameklē sev dzīvokļa biedreni, ar kuru kopā vakaros iedzert kādu vīna glāzi un patenkot. Jautrās, pļāpīgās Džuljetas un maigās, klusās Flosas satikšanās kļūst par sākumu lielām dzīves pārmaiņām…
Millija DЕѕonsone
Rudens dД“ka. No angДјu valodas tulkojusi Gunita MeЕѕule
Е Д« grДЃmata ir veltД«ta maniem apsveikuma kartД«ЕЎu tekstu lД«dzautoriem: Polam SД«ram, Alekam Silifantam, Frazam Vortam, PД«tam Olraitam un Tonijam HДЃsbendam. PuiЕЎi, es jЕ«s absolЕ«ti dievinu.
В В В В BuДЌas
MДЄLESTДЄBA VIENMД’R IR SEZONAS AUGLIS UN AIZSNIEDZAMS IKVIENA ROKAI.
В В В В MДЃte TerД“ze
Augusts
“PIRMS ATALGOJUMA IR JĀBŪT DARBAM. PIRMS RAŽAS IR STĀDĪŠANA. CILVĒKS SĒJ ASARAS, LAI VARĒTU NOVĀKT PRIEKU.”
В В В В RALFS RANSOMS
PirmДЃ nodaДјa
Ar kandidāti, kura ieradās pulksten vienos, viss notika bez aizķeršanās. Džuljeta un Koko par to bija vienisprātis, un abi lepojās ar savu bārdasnaža asmens asuma intuīciju. Atšķirībā no kandidātes pulksten divpadsmitos, kura iepeldēja dzīvoklī, nesot sev līdzi sviedru smaku, šī kandidāte bija smaržīga – un viņai bija smieklu krunciņas, atšķirībā no tās, kura nāca pusdivpadsmitos un bija tā sapumpēta ar botulīna toksīnu, ka izskatījās pēc tādas, kas izbēgusi no Tiso kundzes vaska figūru muzeja. Un viņai bija krietni pāri trīsdesmit, atšķirībā no tām, kuras ieradās bez piecpadsmit vienpadsmitos un piecas pāri deviņiem un bija par daudz jaunas un aušīgas. Ikviena, kura nespēja atcerēties “Karatē bērnus”, uzreiz tika svītrota no saraksta. Šī kandidāte bija arī jauki apaļīga un ar lielām krūtīm, atšķirībā no bālās un kārnās kandidātes pulksten pusvienos, kura izskatījās pēc heroīna lietotājas. Jā, tas, ka pulksten vienos atnākusī izskatījās pēc tādas, kas labprāt notiesātu siera kūku pusnaktī, bija vislabākā rekomendācija. Cilvēki, kuri izbaudīja savu ēdienu, bija dzīvespriecīgāki par tiem, kuri ēda tikai tāpēc, lai dotu ķermenim kādu enerģiju, – tāds bija Džuljetas uzskats. Kad piemērotas dzīvokļa biedrenes meklējumi beidzot tuvojās noslēgumam, viņa atviegloti nopūtās, jo, pašai kļūstot vecākai un izvēlīgākai, centieni atrast kādu, ar ko dalīt jumtu virs galvas un rēķinus par to, sagādāja vislielākās galvassāpes, kādas vien varēja iztēloties.
Tad Džuljeta piedāvāja viņai savu šokolādes konfekti.
– Es tādas neēdu, – sacīja kandidāte, savilkdama seju gluži kā Misters Bīns. – Tās satur dzīvnieku taukus. Un es esmu vegāne.
Viņas mutē šis vārds izklausījās tā, it kā viņa būtu no citas planētas, un, pēc Džuljetas domām, tālu no tā nebija. Vegāni, vulkānieši no “Zvaigžņu ceļa” – nav nekādas atšķirības, ja neskaita smailas ausis. Vistīrākie citplanētieši. Džuljeta un Koko pārmija viszinīgus skatienus. Ak kungs, jau atkal kārtējā aiziet pēc piena, viņi pavēstīja viens otram skatienu valodā. Koko zināja, ka Džuljeta drīzāk izvēlētos sev par dzīvokļa biedru Haroldu Šipmenu nekā vegāni. Viņa negribēs, lai kāds blenztu uz viņu ar baltu aci, it kā viņa būtu masu slepkava tikai tāpēc, ka ēd šķiņķa sviestmaizi ar kārtīgu sviestu vai staigā apkārt aitas vilnas čībās.
Tagad, kad viņa atradās atzītu gaļēdāju un piena dzērēju sabiedrībā, kandidātes uzvedība strauji mainījās un nebija nekādas jēgas turpināt sarunu. Viņa veltīja Džuljetai un Koko atvadu smaidu, kas bija tikpat silts kā Sibīrijas ziema, un aizklumzāja savās plastikāta kurpēs.
– Kā gan cilvēks var tikt pie tādas pēcpuses, ja pārtiek tikai no selerijām? – Džuljeta brīnījās, kad durvis bija cieši aizvērušās.
– PДЃrspД“j manД“jo, – sacД«ja viЕ†as draugs Koko, sakДЃrtojot savas tumЕ