SausserЕѕa saldДЃ smarЕѕa
Nora Robertsa
Senā Būnsboro viesnīca ir pārcietusi kara un miera laikus, piederējusi dažādiem īpašniekiem, un ļaudis runā, ka tajā spokojas. Tagad Montgomeriju ģimene viesnīcu atjauno, un Ouens ir galvenais darbu organizētājs. Viss norit saskaņoti, Būnsboro viesnīca ir gatava atklāšanai tieši laikā. Vienīgais, ko Ouens nebija ieplānojis, ir Eiverija Makteiviša… Eiverijas vadītā picērija atrodas tieši pretī viesnīcai, tāpēc viņai ir iespēja vērot ēkas atjaunošanas darbus un ieraudzīt Ouenu jaunā gaismā. Kopš bērnības, kad Ouens kļuva par meitenes pirmo mīļoto, Eiverija nav pārstājusi par viņu sapņot…
Nora Robertsa
SausserЕѕa saldДЃ smarЕѕa
Paldies Denam un Šarlotei – par to, cik ļoti jūs viens otram uzticaties, par jūsu dāsnumu un spēju sniegt sirds siltumu citiem, par humoru, kas padara jūsu dzīvi gaišu, un par bagātīgo, krāšņo mīlestību, kas satur to visu kopā.
“CEZARIO, IR SALDAS MĪLAS MOKAS, BBET SALDĀK TOMĒR IESKAUJ LAIMES ROKAS.”
В В В В Viljams Е ekspД«rs (atdzejojis J. Sudrabkalns)
“SIRDIJ IR SAVI ARGUMENTI, PAR KURIEM PRĀTS NEKO NEZINA.”
В В В В BlД“zs PaskДЃls
PirmДЃ nodaДјa
Pilsētas Centrālajā laukumā ziemas mēnesnīcas gaisma apspīdēja viesnīcas ēku, kas būvēta no veciem akmeņiem un ķieģeļiem. Sudrabainajos staros laistījās jaunie lieveņi un sētas mietiņi, un košais jumta vara segums mirdzēja. Šajā namā stiprā un laimīgā laulībā sadzīvoja jaunais un vecais, pagātne un tagadne.
Е ajДЃ decembra naktД« logi bija tumЕЎi un Д“kas noslД“pumi bija Д“nДЃs tД«ti. TomД“r jau pД“c daЕѕДЃm nedД“ДјДЃm namam bija jДЃkДјЕ«st par spoЕѕДЃko visДЃ BЕ«nsboro GalvenajДЃ ielДЃ.
Ouens Montgomerijs sēdēja savā kravas automašīnā pie Centrālā laukuma luksofora un aplūkoja krāšņi izrotātos veikalus un dzīvojamos namus Galvenajā ielā. Visapkārt mirdzēja un zibsnīja gaismas rotājumi. Pa labi nama otrā stāva dzīvokli greznoja glīta egle. Topošās viesnīcas pārvaldnieces pagaidu mājvieta raksturoja viņas stilu – tas bija precīzs un elegants.
NДЃkamДЃ gada ZiemassvД“tkos BЕ«nsboro viesnД«ca bЕ«s rotДЃta ar baltДЃm spuldzД«tД“m un egДјu zariem. Houpa Boumonta izgreznos viesnД«cas pДЃrvaldnieces dzД«vokli treЕЎajДЃ stДЃvДЃ ar mazu, glД«tu eglД«ti.
Ouens palЕ«kojДЃs pa kreisi. Eiverijai MakteiviЕЎai piederoЕЎДЃ restorДЃna Vesta Pizzeria and Family Restaurant ielas puses terase bija izrotДЃta ar svД“tku spuldzД«tД“m.
Arī Eiverijas mājoklī, kur iepriekš dzīvoja Ouena brālis Bekets, bija redzama eglīte. Tomēr dzīvokļa logi bija tikpat tumši kā viesnīcā. Ouens zināja, ka Eiverija strādā, jo restorānā bija manāma rosība. Viņš pastiepa kaklu, tomēr neredzēja sievieti aiz restorāna letes.
Kad luksoforā iedegās zaļā gaisma, Ouens nogriezās pa labi Svētā Pola ielā, pēc tam nogriezās pa kreisi, tad apturēja automašīnu stāvlaukumā aiz viesnīcas. Viņš sēdēja automašīnā un domāja. Varētu doties uz Vesta, apēst picas šķēli, iedzert alu un pakavēt Eiverijai laiku līdz restorāna slēgšanai. Pēc tam viņš varētu izstaigāt viesnīcu.
Ouens sev atgādināja, ka pastaiga pa viesnīcu nav nepieciešama. Tomēr viņš visu dienu nebija iegriezies šajā ēkā, jo bija aizņemts ar citām Montgomeriju ģimenes būvuzņēmuma darba darīšanām. Viņš negribēja gaidīt līdz rītam, lai redzētu, ko dienas laikā paveikuši brāļi un strādnieki.
Turklāt izskatījās, ka restorānā Vesta ir daudz darba, un līdz tā slēgšanai bija atlicis mazāk par pusstundu. Ouens bija gandrīz pārliecināts, ka Eiverija viņu nemestu laukā pēc darbalaika beigām. Drīzāk viņi kopā iedzertu alu.
Tā bija vilinoša doma, tomēr Ouens nosprieda, ka jāaplūko viesnīca un tad jādodas mājās. Nākamajā dienā viņam bija jāierodas viesnīcā jau pulksten septiņos ar visiem darbarīkiem.
VД«rietis izkДЃpa no automaЕЎД«nas, ieelpoja vД“so g