Назад к книге «Patiesi. Neprātīgi. Vainīgi» [Laiena Moriartija]

Patiesi. NeprДЃtД«gi. VainД«gi

Laiena Moriartija

Ja nu viņi būtu teikuši nē?

Seši atbildīgi pieaugušie. Trīs mīlīgi bērniņi. Viens mazs suns. Parasta nedēļas nogale. Kas gan varētu noiet greizi?

Vids un Tifānija uzaicina kaimiņus un viņu draugus uz dārza ballīti. Visi ar prieku piekrīt, cerot pavadīt lielisku vakaru skaistā mājā. Namatēva gatavotas vakariņas, dzirkstošs šampanietis, nepiespiestas sarunas, viegls flirts… Piepeši griezīgs kliedziens aprauj omulīgo viesību gaisotni.

Neviens nevar pateikt, kurā brīdī tas notika. Kā tas notika. Un galvenais – kurš pie tā ir vainīgs.

Laiena Moriartija

Patiesi. NeprДЃtД«gi. VainД«gi

MЕ«zika ir klusums starp notД«m.

В В В В Klods DebisД«

1.В nodaДјa

– Šis stāsts sākas ar dārza viesībām, – Klementīne sacīja. Mikrofons pastiprināja un nogludināja viņas balsi, padarot to valdonīgāku, līdzīgu īpašas uzlabošanas datorprogrammas apstrādātai. – Parastām dārza viesībām kopā ar kaimiņiem parastā pagalmā aiz mājas.

Nu, tas vis nebija parasts pagalms, Д’rika nodomДЃja, sakrustoja kДЃjas, aizlika vienu pД“du aiz otras kДЃjas potД«tes un noЕЎЕ†aukДЃjДЃs. Neviens nevarД“tu nosaukt pagalmu aiz Vida mДЃjas par parastu.

Д’rika sД“dД“ja klausД«tДЃju pД“dД“jДЃs rindas vidЕ« pasДЃkumu telpДЃ, kas bija savienota ar eleganti atjaunoto priekЕЎpilsД“tas bibliotД“ku, kura atradДЃs ДЌetrdesmit piecu, nevis trД«sdesmit minЕ«ЕЎu brauciena attДЃlumДЃ no pilsД“tas, liels paldies, lai arД« taksometru kompДЃnija apgalvoja pretД“jo. VarД“tu gan domДЃt, ka tai ЕЎajДЃ jomДЃ vajadzД“tu bЕ«t zinДЃmai pieredzei.

Uz pasākumu varēja būt ieradušies aptuveni divdesmit klausītāji, kaut gan saliekamie krēsli bija sagatavoti divreiz lielākam ļaužu skaitam. Lielākā klausītāju daļa bija padzīvojuši ļaudis ar možām, gaidpilnām sejām – gudri, zinoši pensionāri, kuri bija atnākuši šurp šajā lietainajā rītā (un atkal – vai šis lietus kādreiz beigsies?), lai savā vietējā sanāksmē par apkaimes jautājumiem saklausītos jaunu un aizraujošu informāciju. Viņi gribēja saviem bērniem un mazbērniem pastāstīt, ka šodien noklausījušies ārkārtīgi interesantas sievietes uzstāšanos.

Pirms ieraЕЎanДЃs Д’rika bija ielЕ«kojusies bibliotД“kas interneta vietnД“, lai noskaidrotu, kДЃ tur bЕ«s aprakstД«ta KlementД«nes uzstДЃЕЎanДЃs. Teksts bija Д«ss un ne pДЃrДЃk izsmeДјoЕЎs: noklausieties, kДЃ KlementД«ne HДЃrta, mДЃte un slavena ДЌelliste no Sidnejas, dalДЃs ar mums savДЃ stДЃstДЃ "Viena parasta diena".

Vai KlementД«ne patieЕЎДЃm bija "slavena" ДЌelliste? Tas izklausД«jДЃs pДЃrspД«lД“ti.

Par dalību šajā pasākumā bija nācies samaksāt piecus dolārus. Par šo summu varēja noklausīties divu vieslektoru uzstāšanos, nobaudīt gardas, mājās gatavotas uzkodas ar tēju un tikt pie iespējas laimēt loterijā. Nākamais runātājs pēc Klementīnes grasījās pievērsties tematam par pašvaldības strīdīgo vietējā baseina pārbūves plānu. Varēja dzirdēt, kā, gatavojoties rīta tējas dzeršanai, kaut kur tālumā klusi šķind uz galdiem liktās tasītes un apakštasītes. Plānā loterijas biļete bija nolikta Ērikai klēpī. Viņai nebija ne mazākās vēlēšanās likt to somā, lai izlozes brīdī atkal sāktu meklēt. Biļete bija zila, tās numurs bija E-24. Tā neizskatījās pēc biļetes, ar kuru varētu kaut ko laimēt.

Ērikai tieši priekšā sēdēja veca dāma. Viņa cītīgi un līdzjūtīgi klausījās, piešķiebusi sirmo, cirtaino galvu, it kā būtu gatava piekrist visam, kas Klementīnei sakāms. No viņas blūzes apkakles rēgojās uzlocījusies iešuve. Divpadsmitais izmērs. Veikals Target. Ērika pastiepa roku un veikli iebāza iešuvi atpakaļ vietā.

DДЃma pagrieza galvu.

– Iešuve, – Ērika pačukstēja.

Dāma pateicīgi pasmaidīja, un Ērika noskatījās, kā viņas skaustu pārklāj viegls sārtums. Dāmai blakus sēdēja jaunāks vīrietis, iespējams, viņas dēls. Viņš varēja būt aptuveni četrdesmit gadus vecs, un aizmugurē uz viņa