Назад к книге «Grejs» [E. L. Džeimsa, Э. Л. Джеймс]

Grejs

E. L. DЕѕeimsa

Izmantojot Kristjena vārdus, domas, atmiņas un sapņus, E L Džeimsa piedāvā jaunu redzējumu uz mīlasstāstu, kas apbūris daudzus miljonus lasītāju visā pasaulē. KRISTJENS GREJS vienmēr visu kontrolē. Šī vīrieša pasaule ir sakārtota, organizēta un neizturami tukša, līdz viņa kabinetā četrrāpus iekrīt Anastasija Stīla, tumšajiem matiem noplīvojot. Viņš cenšas meiteni aizmirst, tomēr pats pret savu gribu tiek ierauts neizprotamu emociju jūklī, kam nespēj pretoties. Biklā, nepieredzējusī Ana atšķirībā no visām citām sievietēm redz cauri ģeniālajam uzņēmējam un bagātniekam, jo prot ielūkoties Kristjena saltajā, ievainotajā sirdī.

E L DЕѕeimsa

Grejs. No angДјu valodas tulkojusi Eva StankД“viДЌa

Šī grāmata veltīta lasītājiem, kas lūdza… un lūdza… un lūdza… un turpināja to lūgt.

Pateicos par visu, ko manДЃ labДЃ paveicДЃt.

JЕ«su dД“Дј mana pasaule ir vienmД“r lieliska.

PATEICДЄBAS

Pateicos Enai Mesitai par norādījumiem, labestību un ticību man. Būšu viņai mūžīgi parādā par dāsni veltīto laiku un nemitīgajiem pūliņiem atraisīt manu tekstu mezglus.

Paldies Tonijam ДЊiriko un Raselam Pero, kas vienmД“r mani sargДЃjuЕЎi, kДЃ arД« lieliskajiem redaktoriem un mДЃksliniekiem, kas palД«dzД“ja radД«t ЕЎo grДЃmatu: Eimijai Brosijai, Lidijai Beklerei, KetrД«nai Huriganai, Endijam HjЕ«, Klaudijai Martinesai un Meganai Vilsonei.

Pateicos Nīlam Lenardam par mīlestību, atbalstu un padomiem. Viņš ir vienīgais, kurš spēj panākt, lai es patiesi un sirsnīgi smietos.

Paldies Valērijai Hoskinsai, manai aģentei. Bez viņas palīdzības es vēl joprojām strādātu televīzijā. Paldies par visu. Ketlīna Blandino, Ruta Klempeta, Belinda Vilisa: pateicos par melnraksta izlasīšanu.

“Zudušās meitenes”: paldies par vērtīgo draudzību un terapiju.

Pateicos “Bunkura dāmām” par mūžīgajām asprātībām, viedumu, atbalstu un draudzību.

Paldies “FP” dāmām par palīdzību, meklējot amerikāņu izteicienus.

PД«ter Brenston, paldies par palД«dzД«bu, meklД“jot informДЃciju par terapiju, kas vД“rsta uz risinДЃjumiem.

Braien Bruneti, pateicos, ka pastДЃstД«ji par helikoptera vadД«ЕЎanu.

Paldies profesorei Donai Karuzi par palД«dzД«bu, izpД“tot ASV augstДЃkДЃs izglД«tД«bas sistД“mu.

Pateicos profesoram Krisam Kolonsam par padomiem saistД«bДЃ ar augsnes pД“tniecД«bu.

Doktore Reina Sladera, paldies par padomiem attiecД«bДЃ uz garД«go veselД«bu.

Visbeidzot pateicos saviem bД“rniem. MД«lu jЕ«s vairДЃk, nekДЃ iespД“jams paust vДЃrdos. JЕ«s dДЃvДЃjat prieku man un visiem apkДЃrtД“jiem. Esat skaisti, amizanti, gudri, sirsnД«gi jaunekДјi, un es ar jums Дјoti lepojos.

PIRMDIENA, 2011. GADA 9. MAIJS

Man ir trīs mašīnas. Tās strauji brauc pa grīdu. Ļoti strauji. Viena ir sarkana. Otra zaļa. Trešā dzeltena. Man vislabāk patīk zaļā. Arī mammai patīk mašīnas. Man patīk, kad mamma rotaļājas ar mani un mašīnām. Sarkanā ir labākā viņai. Šodien viņa sēž uz dīvāna un vēro sienu. Zaļā mašīna ietriecas paklājā. Tai seko sarkanā mašīna. Un dzeltenā. Bums! Bet mamma neredz. Es atkārtoju. Bums! Bet mamma neredz. Es mērķēju ar zaļo mašīnu viņai kājās. Bet zaļā mašīna pabrauc zem dīvāna. Nevaru to aizsniegt. Mana plauksta ir pārāk liela. Mamma neredz. Gribu zaļo mašīnu. Bet mamma sēž uz dīvāna un vēro sienu. Mammu, mašīna! Viņa mani nedzird. Mammu! Es parauju viņu aiz rokas. Viņa atguļas un aizver acis. “Ne tagad, tārpiņ. Ne tagad,” viņa saka. Zaļā mašīna vēl joprojām ir zem dīvāna. Tā vienmēr ir zem dīvāna. Es to redzu. Bet nevaru aizsniegt. Zaļā mašīna ir pūkaina. To klāj pelēka pūka un netīrumi. Gribu to atgūt. Bet nevaru aizsniegt. Nekad nevaru aizsniegt. Zaļā mašīna ir zudusi. Zudusi. Un es nekad vairs ar to nerotaļāšos.

Es atveru acis, un sapnis pagaist agrД«najДЃ rД«ta gaismДЃ. Kas tas bija? Es cenЕЎos notvert fragmentus, kas attДЃlinДЃs, bet nevienu no tiem nenoД·eru.

KДЃ jau katru rД«tu, es atvairu