Назад к книге «Mīlulis» [Gijs de Mopasans, Gijs de Mopasans]

MД«lulis

Gijs de Mopasans

Romāna galvenais varonis ir Žoržs Diruā, kurš prot dzīvē lieliski tikt uz priekšu, izmantojot sievietes. Reljefi un dzīvi autors zīmē visas šīs Mīluļa draudzenes – prostitūtu Rašeli, sabiedrības dāmu Marela kundzi, reportiera sievu Madlenu Forestjē, avīzes izdevēja sievu Valtera kundzi un šefa meitu Sizannu, kuras visas palīdz viņam “taisīt” karjeru.

“Ko tā vecā pūce atkal grib no manis?” viņš domāja.

Varu saderēt, ka viņai nav nekā ko sacīt. Viņa tikai atkārtos, ka dievina mani. Tomēr jāpaskatās, kas tur būs. Viņa runā it kā par nopietnu lietu, par kādu lielu pakalpojumu, un varbūt tas ir tiesa. Bet pulksten četros nāks Klotilde. Vecā man jāizvada visvēlākais trijos. Velna milti! Kaut tikai viņas nesastaptos! Tīrais negals ar tiem sievišķiem!”

Gijs de Mopasans

MДЄLULIS

PIRMДЂ DAД»A

I

Kad kasiere bija viņam izdevusi atlikumu no simt sū monētas, Žoržs Diruā devās ārā no restorāna.

Jau no dabas staltais bijuЕЎais apakЕЎvirsnieks braЕЎi izslД“ja augumu, ar ierastu kustД«bu kareivД«gi uzsmailД“ja Е«sas un strauji pДЃrlaida pДЃr vД“lД«najiem pusdienotДЃjiem glД«ta vД«riЕЎД·a skatienu, kas ir zibenД«gs un visu aptveroЕЎs kДЃ vanaga skatiens.

Sievietes nolūkojās uz viņu, trīs strādnieku meičas, nenosakāma vecuma mūzikas skolotāja ar nevērīgi sasukātiem matiem zem vienmēr apputējušās cepures un vienmēr greizi sagriezušos kleitu mugurā un divas sīkpilsones, kuras bija kopā ar vīriem, – visas lētās ēdnīcas pastāvīgās apmeklētājas.

Iznācis uz ielas, viņš brīdi palika stāvot un apsvēra, ko nu darīt. Bija 28. jūnijs, un kabatā atlikuši tieši trīs franki četrdesmit līdz mēneša beigām. Tas nozīmēja: divas pusdienas bez brokastīm vai divas brokastis bez pusdienām – pēc izvēles. Rīta maltītes maksāja divdesmit divus sū, turpretī pusdienas trīsdesmit, un viņš nodomāja, ka, apmierinoties ar brokastīm, atliktu viens franks divdesmit, kas savukārt nozīmēja divas porcijas desiņu ar maizi un divus kausus alus, ko varētu izdzert uz bulvāra. Šī izšķērdība bija viņa lielākā nakts izprieca; viņš sāka iet lejup pa Notrdamdeloretes ielu. Diruā soļoja tāpat kā tanīs laikos, kad bija valkājis huzāru uniformu, krūtis izriezis, kājas mazliet ieplezdams, it kā nupat būtu nokāpis no zirga; viņš rupji lauzās uz priekšu pa ļaužu pārpildīto ietvi, ar plecu aizķerdams un grūstīdams pretimnācējus, lai nebūtu jānovirzās no sava ceļa. Diezgan apdilušo cilindru viņš bija pašķiebis uz vienas auss un iedams dūšīgi piecirta ar papēžiem. Viņš izskatījās kā civilistu vidū iejucis, bezbailīgs karavīrs, kas nemitīgi izaicina kādu: garāmgājējus, namus, it visu pilsētu.

Kaut gan jaunajam vīrietim mugurā bija uzvalks par sešdesmit frankiem, tomēr viņam nenoliedzami piemita zināma, diezgan kliedzoša, pavulgāra elegance. Garš, labi veidotu stāvu, mazliet rūsganiem kastaņkrāsas matiem, kas dabiski cirtojās un galvvidū bija pāršķirti ar celiņu, smailām ūsām, kuras šķita spurojamies virs lūpas, dzidri zilām acīm, kuru vidū melnēja mazs redzoklis, – viņš ļoti atgādināja bulvārromānu varoni dēkaini.

Bija viens no tiem vasaras vakariem, kad Parīzē trūkst gaisa. Pilsēta, sakarsusi kā sutas pirts, likās svīstam smacīgajā naktī. Netīrumu notekas pa granīta mutēm izdvesa nelabu dvaku, un pagrabstāvu virtuves pa zemajiem logiem izplatīja trauku mazgājamo ūdeņu un vecu mērču derdzīgos izgarojumus.

Durvju sargi, izmetuЕЎies kreklДЃ, pie vДЃrtiem jДЃteniski sД“dД“ja uz pД«tiem krД“sliem, kЕ«pinДЃja pД«pes, un staigДЃtДЃji vilkДЃs garДЃm gausДЃ gaitДЃ, galvas atseguЕЎi, cepuri rokДЃ turД“dami.

Sasniedzis bulvāri, Žoržs Diruā atkal apstājās, svārstīgi pārlikdams, kurp nu doties. Viņš tagad labprāt aizietu līdz Elizejas laukiem, nogrieztos pa Buloņas meža aleju, lai zem kokiem mazliet paelpotu svaigu gaisu, taču viņu tirdīja arī kāda cita vēlēšanās, ti

Купить книгу «Mīlulis»

электронная ЛитРес 539 ₽