Читать онлайн книгу «Slepkavība kā smalkā māksla» – Deivids Morels, 2013

Назад к книге «Slepkavība kā smalkā māksla» [Deivids Morels]

SlepkavД«ba kДЃ smalkДЃ mДЃksla

Deivids Morels

AizraujoЕЎais vД“sturiskais spriedzes romДЃns SlepkavД«ba kДЃ smalkДЃ mДЃksla gДЃzes laternu apgaismotajДЃ Dikensa laikmeta LondonДЃ kДјЕ«st par kaujaslauku, kurДЃ cД«nДЃs literДЃrДЃ zvaigzne un vДЃjprДЃtД«gs slepkava.

Retklifas lielceДјa slepkavД«bas 1811. gadДЃ satricinДЃja 19. gadsimta sДЃkuma Angliju. VainД«gais tДЃ arД« netika atrasts, un tas raisД«ja masu paniku visДЃ LondonДЃ.

ДЊetrdesmit trД«s gadus vД“lДЃk ne mazДЃk skandalozais rakstnieks, darba AngДјu opija lietotДЃja grД“ksЕ«dze autors Tomass de Kvinsijs atgrieЕѕas LondonДЃ. ViЕ†am slavu atnesusi arД« bД“dД«gi slavenДЃ eseja par pagДЃtnes slepkavД«bДЃm Spriedumi par slepkavД«bu kДЃ vienu no smalkajДЃm mДЃkslДЃm.

DaЕѕas dienas pД“c viЕ†a ieraЕЎanДЃs kДЃda ДЈimene tiek noslepkavota precД«zi pД“c senlaiku scenДЃrija. PД“c visa sprieЕѕot, kДЃds izmanto viЕ†a eseju par iedvesmas avotu un plДЃnu. De Kvinsijs pats kДјЕ«st par acД«mredzamu aizdomДЃs turamo..

Deivids Morels

SlepkavД«ba kДЃ smalkДЃ mДЃksla

VeltД«ts Robertam Morisonam un Grevelam Lindopam par to, ka bijДЃt ceДјveЕѕi manДЃ ceДјojumДЃ pa Tomasa de Kvinsija pasauli.

IEVADS

No pirmДЃ acumirkДјa ЕЎД·iet dД«vaini, ka AnglijДЃ Viktorijas laikmeta vidЕ«, kas pazД«stams kДЃ cieЕЎi iegroЕѕotu emociju laiks, tauta kДјuva vai apsД“sta ar jaunu literatЕ«ras paveidu, ko dД“vД“ja par sensДЃciju romДЃniem. Kad 1860. gadДЃ iznДЃca Vilkija Kolinsa romДЃns вЂњSieviete baltДЃвЂќ, tas aizsДЃka вЂњsensДЃciju mДЃnijuвЂќ, kДЃ to vД“lДЃk nodД“vД“ja tДЃlaika kritiД·i, вЂ“ tas apmierinДЃja вЂњslimД«gДЃs apetД«tes alkasвЂќ un kДЃ вЂњvД«russвЂ¦ izplatД«jДЃs pa visu valstiвЂќ. Lai gan jauno ЕЎokД“joЕЎo literatЕ«ras darbu sДЃkotne meklД“jama iepriekЕЎД“jДЃ gadsimtДЃ populДЃrajos gotiskajos romДЃnos, sensДЃciju romДЃnos siЕѕets risinДЃjДЃs nevis senlaicД«gДЃs nomДЃcoЕЎДЃs pilД«s, bet gan pavisam Д«stДЃs Viktorijas laikmeta Anglijas mДЃjДЃs un to apkaimД“s. TurklДЃt drЕ«majДЃ noskaЕ†ДЃ nebija nekДЃ pДЃrdabiska вЂ“ tДЃ auga un pЕ«ЕѕЕ†oja it kДЃ cienД«jamu sabiedrД«bas locekДјu sirdД«s, un to privДЃtДЃ dzД«ve slД“pa ЕЎausminoЕЎus noslД“pumus. ДЂrprДЃts, incests, izvaroЕЎana, ЕЎantДЃЕѕa, zД«daiЕ†u slepkavД«bas, dedzinДЃЕЎana, narkotiku lietoЕЎana, indД“ЕЎana, sadomazohisms un nekrofilija вЂ“ to un ne tikai to atbilstoЕЎi sensДЃciju romДЃnu autoru ieskatiem slД“pa viktoriДЃЕ†u pieklДЃjД«bas un atturД«bas plД«vurs.

PapД“tot uzmanД«gДЃk, Viktorijas laiku vidusposma sensДЃciju mДЃnija ЕЎД·iet loДЈiska reakcija uz tДЃ laikmeta stД«vajДЃm, iegroЕѕotajДЃm emocijДЃm. Nav iespД“jams pДЃrvД“rtД“t vidusЕЎД·iras un augstДЃkДЃs ЕЎД·iras angДјu centienus stingri nodalД«t sabiedrisko un privДЃto dzД«vi, slД“pt savas patiesДЃs jЕ«tas no nepiederД«gajiem. ParaЕѕa vienmД“r turД“t aizkarus aizvilktus pilnД«bДЃ atspoguДјo Viktorijas laikmeta cilvД“ku pДЃrliecД«bu par viЕ†u mДЃjas un privДЃtДЃs dzД«ves neaizskaramД«bu вЂ“ tai ir redzamДЃ daДјa, bet neredzamajДЃ ielЕ«koties nav pieДјaujams. IkkatrДЃ ДЈimenД“ noslД“pumu bija pДЃrpДЃrД“m, piedevДЃm ЕЎis fakts tika uzskatД«ts par paЕЎsaprotamu un sveЕЎiem gar tiem nebija nekДЃdas darД«ЕЎanas.

Tomass de Kvinsijs, pretrunД«gi vД“rtД“tais Viktorijas laikmeta romДЃnists, kura pДЃrspriedumi par zemapziЕ†u parДЃdД«jДЃs septiЕ†desmit gadu pirms Freida teorijas, par apvaldД«tajДЃm jЕ«tu izpausmД“m un noslД“pumiem izteicies ЕЎДЃdi: вЂњNav tДЃdas lietas kДЃ aizmirЕЎana. Viss reiz notikuЕЎais iespieЕѕas prДЃtДЃ uz mЕ«Еѕiem un nakts laikДЃ pД“kЕЎЕ†i uzrodas atkal.вЂќ Rakstnieks ieguva vispДЃrД“ju popularitДЃti, pastrДЃdДЃdams neiedomДЃjamo вЂ“ atkailinДЃdams savu privДЃto dzД«vi bД“dД«gi slavenajДЃ darbДЃ вЂњAngДјu opija lietotДЃja grД“ksЕ«dzeвЂќ, kuru Viljams Berouzs vД“lДЃk nosauca par вЂњpirmo un joprojДЃm vislabДЃko grДЃmatu par narkotiku pieradumuвЂќ.

De Kvinsija baismais rakstД«bas stils, kas Д«paЕЎi novД“rojams darbДЃ вЂњSpriedumi par slepkavД«bu kДЃ vienu no smalkajДЃm mДЃkslДЃmвЂќ, ierindo viЕ†u sensДЃciju romДЃnu aizsДЃcД“ju vidЕ«. Е Д« baismДЃ eseja dramatizД“ bД“dД«gi slavenДЃs Retklifas lielceДјa slepkavД«bas, kas 1811. gadДЃ kДЃ baiДјu terors pДЃrЕ†Д“m

Новые коллекции книг

Рейтинг по годам

Топ-100