O stДЃsts
PaulД«ne RaЕѕД“
“O stāsts” izraisīja vislielāko un pretrunīgāko skandālu modernās franču literatūras vēsturē. Tas tika aizliegts, pārdots slepus, apbrīnots un pelts. Šis erotiskais šedevrs ir viens no lasītākajiem darbiem, kopš tā izdošanas 1954. gadā. Daudzi uzskatīja, ka stāsta autors ir vīrietis, un savu īsto vārdu rakstnieca atklāja tikai četrdesmit gadus vēlāk.
“O stāsts” ir izdots vairākkārt, un 1975. gadā tika uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu.
1979. gadā dāņu režisors Larss fon Trīrs, godinot “O stāstu”, uzņēma īsfilmu “Menthe – la bienheureuse”.
PaulД«ne RaЕѕД“
O stДЃsts
SACELЕ ANДЂS BARBADOSДЂ
1838. gadā mierīgo Barbadosas salu satricināja vēl nepieredzēta asiņaina sacelšanās. Aptuveni divi simti melnādaino, gan vīrieši, gan sievietes, nupat Marta proklamācijas noteiktajā kārtībā atguvuši brīvību, kādu rītu devās pie bijušā saimnieka Glenelga, lai tas atgrieztu viņus verdzībā. Tika nolasīts aizvainojumu saraksts, kuru sastādījis kāds anabaptistu mācītājs un kuru viņi pastāvīgi nēsāja sev līdzi. Izraisījās diskusijas. Tomēr Glenelgs, vai nu būdams kautrīgs, sīkmanīgs vai gluži vienkārši baidīdamies no likuma, atteicās viņiem ticēt. Un melnādainie, sākumā vien viegli pagrūstījuši, vēlāk nogalināja viņu un arī visu viņa ģimeni, bet tai pašā vakarā atgriezās savās būdās pie ierastās pļāpāšanas, darbiem un rituāliem. Gubernatora Makgregora pārraudzībā šis notikums tika pietiekami ātri aizmirsts, un atbrīvošana ritēja ierasto gaitu. Aizvainojumu saraksts tā arī netika atrasts.
Es reizēm domāju par šo sarakstu. Nav izslēgts, ka bez pamatotām sūdzībām par darba organizāciju labošanas iestādē, ieslēgšanu istabā aizstājot ar pātagu un aizliegumu saslimt, kas attiecās uz “mācekļiem”, sauktiem arī par jaunajiem brīvajiem strādniekiem, saraksts ietvēra arī verdzības aizstāvības uzmetumu. Vai piezīmi, piemēram, ka vienīgās brīvības, kuras mēs patiešām novērtējam, ir tās, kas tādā pašā mērā tiecas izkalpināt citus. Nav tāda cilvēka, kas rastu prieku, būdams brīvs. Taču, ja, piemēram, man tiek dota atļauja līksmi līdz diviem rītā spēlēt bandžo, mans kaimiņš zaudē brīvību nedzirdēt mani spēlējam bandžo līdz diviem rītā. Ja gadās, ka es slīgstu bezdarbībā, manam kaimiņam jāstrādā par diviem. Un, kā jau mēs zinām, tiekšanās uz visaptverošu brīvību pasaulē pietiekami ātri noved pie ne mazāk visaptverošiem konfliktiem un kariem. Savukārt, ja vergam reiz jākļūst par saimnieku, mēs, bez šaubām, kļūdītos, vēlēdamies pasteidzināt dabas likumus. Visbeidzot jāatzīmē, ka bez cēlsirdības, arī bez prieka neviens brīvprātīgi nepakļausies cita gribai (kā tas notiek ar mīlniekiem un mistiķiem), visbeidzot atrazdams sevi!? Tā atsakoties no savām iecienītākajām nodarbēm, interesēm un paškritikas. Īsāk sakot, šodien šis nelielais saraksts tiktu uzskatīts par vēl lielāku ķecerību nekā pirms simt divdesmit gadiem; šodien tas tiktu nodēvēts par bīstamu.
Arī šī var tikt uzskatīta par bīstamu, precīzāk – erotisku grāmatu.
I. Patiesa kДЃ vД“stule
KДЃdД“Дј tДЃs tiek sauktas par bД«stamДЃm? Tas ir neapdomД«gi izdarД«ts secinДЃjums. PatiesД«bДЃ jau priekЕЎstats par tДЃm kДЃ bД«stamДЃm laupa mums drosmi un vД“lmi tДЃs lasД«t un pakДјaut sevi briesmДЃm. Ne bez iemesla ДЈeogrДЃfu apvienД«bas iesaka saviem biedriem pДЃrlieku nerunДЃt par ceДјojumos piedzД«votДЃm briesmДЃm. Tas netiek darД«ts pieticД«bas dД“Дј, bet gan tДЃdД“Дј, lai nevienu neizaicinДЃtu (redzot, cik viegli var izcelties karЕЎ). Bet kДЃdas briesmas tДЃs ir?
Es varu nosaukt vismaz viena veida briesmas, kuras skaidri spД“ju saskatД«t no vietas, kur ЕЎobrД«d atrodos. TДЃs ir pieticД«gas briesmas. “O stДЃsts” acД«mredzot ir viena no tДЃm grДЃmatДЃm, kas “iezД«mē” savu lasД«tДЃju, neДјaujot viЕ†am acumirklД«, iespД
ЛитРес