Назад к книге «Kthulhu aicinājums» [H. F. Lavkrafts, H. F. Lavkrafts]

Kthulhu aicinДЃjums

H. F. Lavkrafts

"Kthulhu aicinājums" sarakstīts 1928. gadā, bet slavu guvis tikai pēc autora nāves. Šis stāsts ir iedvesmojis rakstniekus Stīvenu Kingu un Nīlu Geimenu, kino režisoru Giljermo del Toro, smagā metāla veterānus Metallica un Iron Maiden, daudzu populāru datorspēļu veidotājus, māksliniekus un citus izcilus dažādu kultūras jomu pārstāvjus. H. F. Lavkrafta mantojumā kopumā ir vairāk kā 100 stāsti, un viņa daiļrades ietekme uz nākamo paaudžu radošo jomu pārstāvjiem pielīdzināma viņa priekšgājēja Edgara Alana Po darbiem.

Stāsts vēsta par nelaiķa Frānsisa Veilenda Tērstona atklāsmēm, pētot senu, slepenu un mistisku kultu. Pēc Tērstona nāves viņa dokumentos atrasti vairāku baisu, savā starpā neizskaidrojami saistītu notikumu apraksti, mīklainos apstākļos miruša semītu valodu pētnieka pieraksti un ārkārtīgi neparasts bareljefs, kurā attēloti zinātniekiem nezināmi hieroglifi un briesmoņa tēls, kādu varētu uzburt vien slims prāts… Stāsts mūs aiznes uz nomaļām pasaules vietām, kurās gadu tūkstošiem turpina pastāvēt slepenais, šaušalīgais Kthulhu kults.

H.В F. Lavkrafts

Kthulhu aicinДЃjums

(Atrasts bostonieЕЎa, nelaiД·a FrДЃnsisa Veilenda TД“rstona dokumentos)

“Visai iespējams, ka tik neaptverams spēks vai būtnes ir izdzīvojušas… izdzīvojušas ievērojamu laika sprīdi, kad… šis saprāts izpaužas tikai aprisēs un formās, kas sen atkāpušās arvien uzbrūkošo cilvēku rases uzplūdu priekšā… aprisēs, kas garāmslīdošās atmiņās pavīd vien dzejā un leģendās, kur tās tiek sauktas par dažnedažādiem dieviem, briesmoņiem, mītiskām būtnēm…”

В В В В AldЕѕenons Blekvuds

I

MДЂLA BRIESMONIS

Manuprāt, vislielākā žēlsirdība pasaulē ir cilvēka prāta nespēja atrast saikni starp visu, kas tajā uzkrājas. Mēs dzīvojam rāmā neziņas salā melna bezgalības okeāna vidū, un mums nav lemts ceļot tālu. Visas zinātnes, katra tiecoties uz savu pusi, līdz šim mūs maz ietekmējušas, bet kādudien, kad atsevišķās zināšanu druskas savienosies vienā veselā, atklāsies tik šausminoši realitātes plašumi un mūsu drausmīgais stāvoklis tajos, ka šie atklājumi laupīs mums prātu vai mēs bēgsim un patversimies no nāvīgās gaismas jauna tumsonības laikmeta mierā un drošībā.

Teozofi ir izteikuši minējumus par kosmiskā cikla satriecošo varenību, kurā mūsu pasaule un cilvēku rase ir īslaicīgas parādības. Viņi ir devuši mājienus par dīvainiem izdzīvošanas gadījumiem, kas liktu asinīm stingt dzīslās, ja vien tos neaizplīvurotu iemidzinošs optimisms. Bet ne jau viņi bija tie, kas man ļāva uz acumirkli ieraudzīt aizliegtos gadu miljardus, kas stindzina, par tiem vien iedomājoties, un aptumšo prātu, kad par tiem sapņoju. Šis acumirklis, tāpat kā visi baisie patiesības mirkļi, atklājās, nejauši saliekot kopā atsevišķus fragmentus – šajā gadījumā vecus avīžrakstus un miruša profesora piezīmes. Es ceru, ka nevienam citam neizdosies salikt šo pašu mozaīku; katrā ziņā, ja palikšu dzīvs, tad nemūžam apzināti neatklāšu pavedienu, kas palīdzētu savirknēt šo pretīgo notikumu ķēdi. Domāju, ka arī pats profesors grasījās klusēt par sev zināmo atklājuma daļu un būtu iznīcinājis savas piezīmes, ja viņu tik pēkšņi nebūtu pārsteigusi nāve.

Es pirmoreiz par to uzzināju 1926./27. gada ziemā pēc sava Providensā, Rodailendā, dzīvojošā vectēvoča, Brauna Universitātes semītu valodu goda profesora Džordža Ganela Endžela nāves. Profesors Endžels bija plaši pazīstama seno rakstu autoritāte, tāpēc pie viņa bieži vērsās prominentu muzeju vadītāji, un varbūt tāpēc daudzi atceras viņa aiziešanu deviņdesmit divu gadu vecumā. Vietējās sabiedrības interesi uzkurināja neskaidrie nāves apstākļi. Atceļā no Ņūportas kuģa profesors bija saņēmis sitienu; pēkšņi pakritis, kā vēstīja aculiecini

Купить книгу «Kthulhu aicinājums»

электронная ЛитРес 260 ₽